9.decembrī notika apaļā galda diskusija par e-receptes ieviešanu
Latvijā, kurā piedalījās praktizējoši farmaceiti gan no aptieku tīkliem,
gan no individuālām aptiekām, Nacionālā veselības dienesta (NVD)
pārstāvji, Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) pārstāvji, Veselības
ministrijas (VM) Farmācijas departamenta vadītājs Jānis Zvejnieks un
Igaunijā praktizējoša latviešu izcelsmes farmaceite Asnate Tūlika, kura
sniedza īsu ieskatu Igaunijas pieredzē.Diskusijas sākumā tika apspriesti jautājumi par aptiekā nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu un speciālistu apmācību, kā arī par termiņiem, kad tiks ieviesta e-recepte. Līdz 2014.gada aprīlim NVD plāno veikt visas nepieciešamās ekspertīzes, lai nodrošinātu sistēmas veikstpēju un drošību. Tad sistēma būs pieejama pilotprojektā iesaistītām aptiekām. Nākamgad tiek arī plānota pirmo 20 farmācijas speciālistu apmācība no katra reģiona. Paplašinoties aptieku lokam, kas strādā ar e-recepti, notiks arī visu farmaceitu apmācības.
Darbam ar e-recepti aptiekā nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu. Ja aptiekā ir elektroniska kases sistēma, tad notiks tās savietošana un integrēšana ar e-receptes informācijas sistēmu, un farmaceits varēs strādāt kā pieradis līdz šim. Papildu pieslēgšanās e-veselības portālam nebūs nepieciešama. Ja aptiekā nav elektroniskas kases sistēmas, tad farmaceits varēs izmantot e-veselības informācijas sistēmu www.latvija.lv ietvaros. Identificēties varēs ar vienu no trīs iespējām – internetbanku piedāvāto, e-paraksta vai eID autentifikācijas līdzekļus. Neaktīva programma izslēgsies pēc norādītā laika perioda, piemēram, stundas.
Tika ierosināts meklēt līdzfinansējumu datoru un programmatūru iegādei mazajām lauku aptiekām un aptieku filiālēm VM finansējuma ietvaros vai piesaistot ESF vai ERAF projektus.
Pirmajā e-receptes ieviešanas kārtā farmaceits varēs redzēt visas aktīvās receptes un tās, kuras tika izņemtas šajā aptiekā. Sākot ar otro ieviešanas kārtu farmaceits varētu piekļūt pacienta izrakstīto recepšu vēsturei, lai sniegtu pilnvērtīgāku farmaceitisko aprūpi. Sistēmā iestrādātas dažādas validācijas un brīdinājumu sistēmas par zāļu drošību.
Farmaceiti norādīja, ka pārejas periodā nepieciešams ērti un ātri sazvanāms palīdzības dienesta tālrunis ar atbilstošu apkalpošanas kapacitāti. Veidojot apmācību programmas, LFB prezidente Kitija Blumfelde aicināja ņemt vērā daudzu farmaceitu vecumu un veidot mācības atbilstoši. Gan K. Blumfelde, gan Alla Čudovska (AS "Sentor Farm aptiekas", Modus aptieka) norādīja, ka nepieciešama sabiedrības izglītošana par e-recepti un datu drošības jautājumiem, jo aptieka ir pēdējais posms veselības aprūpē, farmaceitam jāskaidro pacientam nesaprastās lietas, kas prasa daudz laika un tiek zaudēts laiks farmaceitiskai aprūpei.
Farmaceiti cer, ka e-receptes ieviešana atvieglos nevis apgrūtinās ikdienas darbu, samazināsies kļūdu skaits un pēc otrās kārtas ieviešanas varēs pārtvert arī dubultmedikācijas gadījumus un novērst nedrošu zāļu lietošanu.
