Katru
gadu 1. decembris tiek atzīmēts kā Starptautiskā AIDS diena. Šogad šī
diena būs zīmīga ar to, ka Pasaules Veselības organizācija gatavojas
izlaist papildinājumu norādēm par to, kā cīnīties pret HIV/AIDS
izplatību, uzlabot diagnostiku un ārstēšanu.Pateicoties medicīnas attīstībai HIV ir kļuvusi vairāk par hronisku kontrolējamu slimību, tomēr tā joprojām ir medicīniska, ekonomiska un sociāla problēma katram individuālam cilvēkam un arī sabiedrībai.
Kas ir HIV un AIDS?
HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss (Human Immunodeficiency Virus). Tas ir vīruss, kura galvenais mērķis ir imūnsistēmas šūnas - T-limfocīti, makrofāgi (monocīti, mikroglijas u.c.), tās nodrošina organisma aizsargfunkcijas jeb imūnsistēmu un cīnās ar dažādām slimībām.
Vīruss ir lēni progresējošs, taču pakāpeniski tas sagrauj cilvēka imūno sistēmu, un tā vairs nav spējīga pasargāt no dažādām infekcijām un slimībām.
AIDS ir iegūtais imūndeficīta sindroms (Acquired ImmunoDeficiency Syndrome), tas ir HIV infekcijas beigu stadija, tai raksturīgs dažādu slimību komplekss, kas attīstās uz novājinātās imunitātes fona.
HIV skaitļos:
* Pirmais klīniskais gadījums tika reģistrēts 1981. gadā
* Slimības izraisītājs tika atklāts 1983. gadā
* 2013. gada beigās bija aptuveni 35 milioni ar HIV inficēto
* 32 gadu laikā slimība aiznesusi varāk kā 39 milionus dzīvību
Kā jau cīņā pret visām slimībām, arī šai liela nozīme ir ne tikai ārstu veikumam, bet arī sabiedrības un līdzcilvēku attieksmei. Starp cilvēkiem, kuri ir inficējušies, pēc statistikas tikai 2 no 5,5 tūkstošiem atklās līdzcilvēkiem par savu slimību, jo, lai gan sabiedrība ir kļuvusi tolerantāka un izglītotāka, joprojām pastāv iespēja, ka ar HIV inficētiem cilvēkiem var atteikties strādāt, viņus var nosodīt, atstumt un nesaprast. Tas attīstījies no vecā pieņēmuma, ka ar HIV inficētos var atpazīt pēc izskata, šis pieņēmums vairs īsti neatbilst īstenībai, jo tagad izplatītākais inficēšanās veids ir heteroseksuālā transmisija, nevis injicējamo narkotiku lietošana.
Vēl viena no līdztekus pastāvošajām problēmām ir bailes uzzināt, ka esi inficējies, tāpēc bieži vien cilvēki dzīvo ar domu, ja arī kaut kas ir, tad labāk nezināt un dzīvot mierīgi. Mūsdienās agrīni diagnosticējot HIV var ievērojami pagarināt cilvēku kvalitatīvās dzīves ilgumu. Ir svarīgi saprast, ka šāda attieksme var kaitēt ne tikai pašam inficētajam, bet arī viņa partneriem.
Kā var inficēties ar HIV?
Zinātnieki ir pierādījuši trīs veidus, kā izplatās HIV. Šajos gadījumos inficēšanās notiek, ja inficētās personas organisma šķidrums, kas satur HIV vīrusus lielā koncentrācijā - asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem un mātes piens, nonāk cita cilvēka organismā caur gļotādu vai bojātu ādu.
* Ar HIV
var inficēties, ja dzimumkontakta laikā netiek lietots prezervatīvs.
Inficēties var no viena dzimumakta, ja partneris ir ar HIV inficēts.
* Ar to
var inficēties no inficētām asinīm, to preparātiem, šļircēm, inficētiem
audiem un citiem bioloģiskajiem škidrumiem, ja tie satur asinis.
Mūsdienās risks inficēties
attīstītajās valstīs ar asiņu pārliešanu ir ļoti zems, jo visas donoru
asinis tiek pārbaudītas ar īpaši jūtīgiem testiem. Augsts risks
inficēties ir izdarot tetovējumu, pīrsingu, akupunktūru ar nesteriliem
priekšmetiem arī lietojot kopīgus injicēšanās piederumus.
* Ar HIV var inficēties bērns no mātes, tas var notikt grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā.
Kādi ir HIV simptomi?
Tā kā slimība ir lēni progresējoša, tad arī simptomi sākumā attīstās lēni, tikko pēc inficēšanās vīrusam iestājas latentais periods, tā ilgums var būt no dažiem mēnešiem līdz gadiem. Pirmās pazīmes: drudzis, paaugstināta temperatūra, kakla sāpes, limfmezglu palielināšanās, plankumaini izsitumi un nogurdināmība. Pēc tam iestājas slēptais periods, kura laikā nav nekādu slimības izpausmju, tomēr jāņem vērā, ka pēc inficēšanās slimības attīstība var no paša sākuma notikt slēpti. Nākamajās stadijās jau sāk attīstīties infekcijas uz imūndeficīta fona.
Vienīgais veids kā apstiprināt, ka ir HIV infekcija - veikt HIV-testu.
HIV profilakses pasākumi
Profilaksei šajā slimībā ir ļoti liela nozīme, jo tā nav ārstējama un cilvēkam būs jārēķinās ar tās sekām un zināmiem ierobežojumiem uz visu mūžu.
Ar HIV var inficēties paaugstināta riska uzvedības dēļ, tas sevī ietver narkotiku injicēšanu un „nedrošu seksu”. Šis termins tiek attiecināts tādā gadījumā, ja dzimumkontakta laika netiek lietots prezervatīvs, tiek bieži mainīti partneri, ir vairāki partneri vienlaikus. Visdrošākais veids kā izsargāties no HIV ir drošāka seksa praktizēšana. Par to, ko darīt un ko nedarīt, smalkāku aprakstu var atrast šeit: www.spkc.gov.lv/file_download/915/HIV_AIDS_abece.pdf
Kādos gadījumos un kur var veikt HIV-testu?
To veic, ja bijis risks inficēties, ja to nosaka normatīvie dokumenti, piemēram, izceļojot no valsts, grūtniecības ietvaros un arī tad, ja ārsts iesaka veikt šo testu. Šis tests ir konfidenciāls, par tā rezultātiem zina tikai ārsts un pacients. Ekspress testu uz HIV var veikt, piemēram, „Latvijas Sarkanais krusts” sociālajā centā „Gaiziņš” Rīgā un daudzās citās vietās visā Latvijā, vajadzības gadījumā konsultējies ar savu ģimenes ārstu, lai uzzinātu par iespējām to veikt.
Sarkanā lentīte
Vairāk par Starptautisko AIDS dienu un Pasaules Veselības organizāciju:
http://www.who.int/hiv/en/
http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs360/en/
Informācijas avoti:
http://www.apvienibahiv.lv/noderiga-informacija/pirmie-simptomi-pec-inficesanas-ar-hiv
http://aids.gov/hiv-aids-basics/hiv-aids-101/what-is-hiv-aids/
un plašāku aprakstu latviešu valodā atrast var:
http://aids.lv/hiv-aids/kas-ir-hiv
http://www.diacentrs.lv/?nodergi/par-hiv-un-aids/inficsans-ar-hiv.html
Ilze Jakovļeva
RSU FF, III kurss
