Baha ziedu terapijas pirmsākumi meklējami 20. gs. sākumā. Angļu ārsts Edvards Bahs bija izcils ķirurģs, taču saprotot, ka ķirurģija sniedz cilvēkam īslaicīgu atvieglojumu un tās uzmanības centrā atrodas tikai slimības izpausmes, viņš pievērsās bakterioloģijai. Strādājot par bakteriologa asistentu, E.Bahs pagatavoja vakcīnu no hroniski slima cilvēka zarnās mītošajām baktērijām un injicēja to cilvēka asinīs, kā rezultātā uzlabojās pacienta vispārējais veselības stāvoklis.
Metode sniedza izcilus rezultātus, taču E. Bahu neapmierināja vakcīnas ievadīšanas veids, jo injekcija rādīja cilvēkam sāpes.
1917. gadā Baham diagnosticēja ļaundabīgo audzēju, taču cīņas spars un apņemšanās pabeigt iesāktos pētījumus bija tik liels, kā rezultātā viņam izdevās uzveikt slimību. Gadu vēlāk Anglijā plosījās gripas epidēmija, kura prasīja vairāku miljonu cilvēku dzīvības. Edvards Bahs gribēja saprast, kāpēc vieni cilvēki saslimst, bet citi nē. Viņš novēroja, ka saslimstības biežumu ietekmē cilvēka emocionālais stāvoklis - bailes pievelk baiļu cēloni, kā arī paralizē cilvēka domāšanu.
1919. gadā Baha rokās nonāca homeopātijas pamatlicēja Hānemana grāmata „Organons”, kurā tika apstiprināta Baha ideja par to, ka ir jāārstē cilvēks, nevis slimība. Turpmāk E. Bahs sāka gatavot vakcīnas kā homeopātiskos preparātus – Baha nozodes. Tās tika iedalītas septiņās grupās - atbilstoši pacientu emocionālajam stāvoklim. Kaut arī ārstēšana ar nozodēm deva labus rezultātus, ārsts ar katru dienu kļuva neapmierinātāks ar to, ka vakcīnu pagatavošanā izmanto slimību ierosinātājus.
Zinātnieks uzskatīja, ka cilvēks ir dabas daļa, tāpēc ārstēšanas līdzekļi ir jāmeklē tieši dabā. Pētot pļavu floru, Bahs atrada augus, no kuriem sākotnēji pagatavoja homeopātiskos preparātus, taču vēlāk ārsts atklāja ziedu esenču pagatavošanas metodi (saules metodi). Šajā metodē stikla trauku piepilda ar avota ūdeni un noklāj ūdens virsmu ar ziediem. Saules staru ietekmē dabas dziedinošais spēks ieplūst ūdenī. Rezultātā esencē saglabājas katra auga pozitīvās īpašības.
Pavisam E. Bahs atklāja 38 augus, kurus iedalīja trīs grupās: ‘’Divpadsmit Dziednieki’’ (šie ziedi raksturo cilvēka personību, taču tos ir iespējams piedzīvot arī kā pārejošus emocionālus stāvokļus), ‘’Septiņi Palīgi’’ (šie ziedi palīdz ilgstošu psiholoģisku stāvokļu gadījumā), ‘’Otrie Deviņpadsmit’’ (šie ziedi palīdz pārvarēt tos emocionālos stāvokļus un problēmas, kas radušās dzīves traumu vai grūtību rezultātā).
Semināra vadītāja Laura Tidriķe piedāvāja mums izvēlēties ziedus, par kuru īpašībām mēs gribētu uzzināt vairāk. Mēs izvēlējamies cigoriņu, kastani un Anglijas gobu. Teikšu godīgi, stāstījums par ziedu īpašībām bija ļoti interesants. Semināra vadītāja centās atspoguļot konkrētas personības, kam šo ziedu lietošana ir ieteicama, viņu domas un uzvedību. Piemēram, cigoriņš ir ieteicams cilvēkiem, kuri pārlieku mīl un žēlo sevi, tas liek mums mīlēt tuvāko tādu, kāds viņš ir. Parastās zirgkastaņas ziedi ir piemēroti cilvēkiem, kuri visu laiku ir iegrimuši savās domās un nerod risinājumu. Jau paša zieda trijstūrveida forma simbolizē mieru un tiekšanos uz augšu. Anglijas goba dod spēku pildīt pienākumus, kā arī stiprina pārliecību par sevi. Ideāls līdzeklis studentiem sesijas laikā!
Viktorija Joņina
