Zināms, ka malārijas riskam pakļauti aptuveni 3,3 miljardi cilvēku – puse no zemeslodes iedzīvotājiem. Neskatoties uz to, ka Eiropa, nav iekļauta malārijas apdraudētajā zonā, tomēr Latvija nav izolēta no pasaules – cilvēki dodas ceļojumos, komandējumos, darba darīšanās, apskatīt eksotiskās zemes, un arī Latvijā ik gadu tiek reģistrēti malārijas gadījumi. Malārija ir tropu un subtropu reģionos plaši izplatīta un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, kas ir endēmiska vairāk nekā 100 valstīs, kuras apmeklē vairāk nekā 125 miljoni tūristu gadā.
Kas ir Malārija? Malārija ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir plazmodiju pārnesēji- malārijodi vai slims cilvēks. Ierosinātāju no slimā cilvēka uz veselo pārnes odi, kuru organismā noris ierosinātāja dzimumvairošanās cikls. Cilvēkā var parazitēt 4 malārijas ierosinātāju sugas : Plasmodium vivax, P. Malariae, P. Falciparum, P. Ovale.
Slimībai raksturīgi: nemiers, galvassāpes, sāpes locekļos un jostas apvidū, drudzis, paaugstināta temperatūra. Slimniekam palielinātas aknas un liesa, rodas anēmija. Ja slimību neārstē vai ārstēšanu nesāk laikā, var rasties komplikācijas; tropiskās malārijas gadījumā var rasties malārijas koma (smaga vispārēja intoksikācija, apziņas zudums), kas var beigties ar nāvi. Reta, bet smaga malārijas komplikācija ir hemoglobinūriskais drudzis.
Agrīna diagnosticēšana un atbilstoša ārstēšana var izglābt dzīvību. Tropiskā malārija var būt nāvējoša, ja ārstēšana netiek uzsākta 24 stundu laikā. Lai noteiktu malārijas parazītu klātbūtni, nepieciešams veikt asins parauga pārbaudi.
Malārija ir plaši sastopama slimība tropu un
subtropu klimata valstīs Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Centrālajā
Amerikā. Salīdzinoši vislielākais inficēšanās risks un arī iespējamība
saslimt ar visbīstamāko malārijas veidu ir Āfrikas centrālajā daļā un
Okeānijas salās.
Linda Meškovska
RSU FF, III kurss
